Bakara

Bakara ir vienkārša kazino spēle. Pavisam ir trīs šīs spēles variācijas: baccarat chemin de fer, baccarat banque un punto banco (Ziemeļamerikas bakarā). Bakarā ir viena no tām spēlēm, kur kazino pārsvars pār spēlētāju ir salīdzinoši zems – labākajā gadījumā kazino izredzes uzvarēt ir tikai par 1,06 % labākas nekā spēlētāja. Citiem vārdiem sakot, risks zaudēt ir zemāks nekā citās kazino spēlēs. Svarīgākais, kas jāzina pirms likmes izdarīšanas, ir tas, vai izdarā likmi par neizšķirtu, par spēlētāju vai par banku. Tā kā tā ir veiksmes spēle (punto banco), vienīgais, kas jums jādara, ir jāizlemj, kura “roka”, jūsuprāt, uzvarēs. Dažādām “rokām” izredzes ir atšķirīgas un vislabākās uzvaras izredzes spēlētājs iegūst, izdarot likmi par neizšķirtu.

Bakarā vēsture

Spēles nosaukums cēlies no itāliešu vārda “baccara”, kas apzīmē nulli. To pašu šis vārds nozīmē ar franču valodā. Par to, kurā valstī – Itālijā vai Francijā – spēle radusies, francūži un itālieši strīdas vēl šodien. Par “baccarat” tiek dēvētas visas kārtis ar attēliem un 10, jo to vērtība ir vienāda ar nulli. Iespējams, kādam var likties samērā dīvaini, ka spēle nosaukta sliktākā iespējamā iznākuma vārdā.

Saskaņā ar itāliešu versiju, spēli viduslaikos radījis Felikss Falgjereins, kurš izmantojis kārtis nākotnes pareģošanai. Tā esot balstīta uz deviņu etrusku dievību rituālu – proti, deviņas dievības pielūdza gaišmatainu jaunavu, kura ar metamā kauliņa palīdzību izlēma savu likteni. Ja izkrita astoņi vai deviņi, viņa kļuva par priesterieni, ja seši vai septiņi – viņai uz visiem laikiem tika liegts izpildīt jebkādu reliģisku rituālu, bet ja izkrita pieci vai mazāk – viņas liktenis bija brist jūrā.

Savukārt francūži balsta savas pretenzijas faktā, ka bakarā pozīcijas nostiprinājās Šarla VIII valdīšanas laikā 15. gadsimta beigās, kad spēle jau bija ļoti populāra Francijā. Ilgu laiku to spēlēja tikai augstākās kārtas. 

Spēle

Bakarā tiek spēlēts atsevišķi nodalītā kazino sektorā; parasti bakarā galds ir nožogots, lai atdalītu to no citu spēļu galdiem. Spēlētāji parasti ir visai labi ģērbti un minimālās likmes bieži vien ir visai augstas. Galds ir aptuveni metamo kauliņu galda lielumā un pie katra ir viens krupjē, divi dīleri un līdz pat 14 spēlētājiem. Jebkurš spēlētājs, ieskaitot to, kurš izdala kārtis, var izdarīt jebkura lieluma likmi par spēlētāju, banku vai neizšķirtu. Visbiežāk dīleris izdara likmi par banku.

Spēle sākas ar to, ka no kāršu kārbas tiek izdalīta pārcelšanas kārts. Pēc tam dīleris vai bankas turētājs sajauc kopā visas kavas un ieliek tās atpakaļ kārbā. Dīleris izvelk pirmo kārti un tās vērtība nosaka, cik kārtis tiks atmestas. Ja spēlētājs nevēlas dalīt, viņš var nodot kāršu kārbu jeb banku, nākamajam. Spēlētājs turpina dalīt tik ilgi, kamēr banka zaudē. Bankas turētāja loma ir tīri simboliska un viņam nav jānodrošina spēles banka.

Spēlētājs, kurš dala kārtis (bankas turētājs) izvelk divas kārtis un, tās neatklājot, noliek zem kāršu kārbas. Pēc tam divas kārtis tiek izdalītas spēlētājam, kurš izdarījis visaugstāko likmi. Spēlētājs atklāj kārtis, paziņo to vērtību un atdod tās atpakaļ dalītājam, kurš, savukārt, atklāj savas kārtis un krupjē paziņo kopējo kāršu vērtību. “Roka”, kuras vērtība ir vistuvāk 9, uzvar. Atkarībā no izdalīto kāršu vērtības, krupjē var likt izdalīt trešo, pēdējo, kārti. Šajā gadījumā uzvar visspēcīgākā kārts. Pēc tam krupjē izmaksā laimestus uzvarētājiem un savāc zaudējušās likmes.

Parasti bakarā tiek spēlēta ar astoņām 52 kāršu kavām. Numurēto kāršu vērtība atbilst to nominālam, dūži vērti 1, bet 10 un kārtis ar attēliem – 0. Spēlei sākoties, visi spēlētāji izdara likmes par “spēlētāju”, “banku” vai “neizšķirtu”.